1 頁 (共 1 頁)

不壞淨相關經文

發表於 : 2026-08-02, 09:35
Jotika
相應部55相應5經/舍利弗經第二(入流相應/大篇/修多羅)(莊春江譯)

  那時,尊者舍利弗去見世尊。抵達後,向世尊問訊後,在一旁坐下。世尊對在一旁坐下的尊者舍利弗說這個:
  「舍利弗!這被稱為『入流支、入流支』,舍利弗!什麼是『入流支』呢?」
  「大德!善人的親近是入流支,正法的聽聞是入流支,如理作意是入流支,法、隨法的實踐是入流支。」
  「舍利弗!好!好!舍利弗!善人的親近是入流支,正法的聽聞是入流支,如理作意是入流支,法、隨法的實踐是入流支。
  舍利弗!這被稱為『流、流』,舍利弗!什麼是『流』呢?」
  「大德!這八支聖道就是流,即:正見、正志、正語、正業、正命、正精進、正念、正定。」
  「舍利弗!好!好!舍利弗!這八支聖道就是流,即:正見……(中略)正定。
  舍利弗!這被稱為『入流者、入流者』,舍利弗!什麼是『入流者』呢?」
  「大德!凡具備這八支聖道者,這位被稱為入流者:他是這樣名、這樣姓的這位尊者。」
  「舍利弗!好!好!舍利弗!凡具備這八支聖道者,這位被稱為入流者:他是這樣名、這樣姓的這位尊者。」

Re: 不壞淨相關經文

發表於 : 2026-08-02, 09:37
Jotika
相應部55相應4經/舍利弗經第一(入流相應/大篇/修多羅)(莊春江譯)

  有一次,尊者舍利弗與尊者阿難住在舍衛城祇樹林給孤獨園。
  那時,尊者阿難傍晚時,從獨坐出來……(中略)在一旁坐下的尊者阿難對尊者舍利弗說這個:
  「舍利弗學友!幾法的具備之因,這樣,這個人被世尊記說為入流者、不墮惡趣法者、決定者、正覺為彼岸者呢?」
  「學友!四法的具備之因,這樣,這個人被世尊記說為入流者、不墮惡趣法者、決定者、正覺為彼岸者,哪四個?學友!這裡,聖弟子在佛上具備不壞淨:『像這樣,那位世尊……(中略)天-人們的大師、佛陀、世尊。』在法上……(中略)在僧團上……(中略)具備聖者喜愛的諸戒:無毀壞的……(中略)轉起定的。學友!這四法的具備之因,這樣,這個人被世尊記說為入流者、不墮惡趣法者、決定者、正覺為彼岸者。」

Re: 不壞淨相關經文

發表於 : 2026-08-02, 09:54
Jotika
雜阿含843經[正聞本1146經/佛光本855經](不壞淨相應/道品誦/修多羅)(莊春江標點)

  如是我聞:
  一時,佛住舍衛國祇樹給孤獨園。
  爾時,世尊告尊者舍利弗:
  「所謂流者,何等為流?」
  舍利弗白佛言:
  「世尊所說流者,謂:八聖道。」
  復問舍利弗:
  「謂入流分,何等為入流分?」
  舍利弗白佛言:
  「世尊!有四種入流分,何等為四?謂:親近善男子,聽正法,內正思惟,法、次法向。」
  復問舍利弗:「入流者,成就幾法?」
  舍利弗白佛言:
  「有四分成就入流者,何等為四?謂:於佛不壞淨,於法不壞淨,於僧不壞淨,聖戒成就。」
  佛告舍利弗:
  「如汝所說,流者謂八聖道;入流分者有四種,謂:親近善男子,聽正法,內正思惟,法、次法向;入流者,成就四法,謂:於佛不壞淨,於法不壞淨,於僧不壞淨,聖戒成就。」
  佛說此經已,尊者舍利弗聞佛所說,歡喜奉行。

Re: 不壞淨相關經文

發表於 : 2026-08-02, 09:58
Jotika
雜阿含843經 將SN 55.5 和 SN 55.4 所述結合一起,讓順序跟清楚

SN55.5
佛問:
什麼叫入流者?
舍利弗回答:
Yo hi... iminā ariyena aṭṭhaṅgikena maggena samannāgato
意思就是:
凡具足八聖道的人,就是入流者。

SN55.4
阿難問:
世尊如何記說一位是入流者?
舍利弗回答:
他具有四法:
於佛不壞淨
於法不壞淨
於僧不壞淨
於聖戒成就

Re: 不壞淨相關經文

發表於 : 2026-08-02, 10:02
Jotika
SN 55.5《第二舍利弗經》Dutiyasāriputtasuttaṃ

Atha kho āyasmā sāriputto yena bhagavā tenupasaṅkami;
於是,尊者舍利弗前往世尊所在之處。

Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi.
到達後,禮敬世尊,然後坐在一旁。

Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ sāriputtaṃ bhagavā etadavoca–
當尊者舍利弗坐在一旁時,世尊對他說:

‘Sotāpattiyaṅgaṃ, sotāpattiyaṅgan’ti hidaṃ, sāriputta, vuccati.
「舍利弗,人們說『入流支、入流支』。

Katamaṃ nu kho, sāriputta, sotāpattiyaṅgan’ti?
那麼,舍利弗,什麼是入流支呢?」

Sappurisasaṃsevo hi, bhante, sotāpattiyaṅgaṃ,
「大德,親近善士就是入流支;

Saddhammassavanaṃ sotāpattiyaṅgaṃ,
聽聞正法就是入流支;

Yonisomanasikāro sotāpattiyaṅgaṃ,
如理作意就是入流支;

Dhammānudhammappaṭipatti sotāpattiyaṅgan’ti.
依法隨法而行就是入流支。」

Sādhu sādhu, sāriputta!
「善哉!善哉!舍利弗!

Sappurisasaṃsevo hi, sāriputta, sotāpattiyaṅgaṃ,
親近善士就是入流支;

Saddhammassavanaṃ sotāpattiyaṅgaṃ,
聽聞正法就是入流支;

Yonisomanasikāro sotāpattiyaṅgaṃ,
如理作意就是入流支;

Dhammānudhammappaṭipatti sotāpattiyaṅgaṃ.
依法隨法而行就是入流支。

‘Soto, soto’ti hidaṃ, sāriputta, vuccati.
「舍利弗,人們說『流、流』。

Katamo nu kho, sāriputta, soto’ti?
那麼,舍利弗,什麼是『流』呢?」

Ayameva hi, bhante, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo soto,
「大德,正是這八聖道就是『流』。

Seyyathidaṃ– sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammā-ājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhī’ti.
即:正見、正思惟、正語、正業、正命、正精進、正念、正定。」

Sādhu sādhu, sāriputta!
「善哉!善哉!舍利弗!

Ayameva hi, sāriputta, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo soto,
正是這八聖道就是『流』。

Seyyathidaṃ– sammādiṭṭhi … sammāsamādhi.
即:正見……正定。

‘Sotāpanno sotāpanno’ti hidaṃ, sāriputta, vuccati.
「舍利弗,人們說『入流者、入流者』。

Katamo nu kho, sāriputta, sotāpanno’ti?
那麼,舍利弗,什麼是入流者呢?」

Yo hi, bhante, iminā ariyena aṭṭhaṅgikena maggena samannāgato,
「大德,凡是具足這八聖道的人,

Ayaṃ vuccati sotāpanno,
就稱為入流者。

Svāyaṃ āyasmā evaṃnāmo evaṃgotto’ti.
這位尊者,不論名叫某某、出身某某種姓,都稱為入流者。」

Sādhu sādhu, sāriputta!
「善哉!善哉!舍利弗!

Yo hi, sāriputta, iminā ariyena aṭṭhaṅgikena maggena samannāgato,
凡是具足這八聖道的人,

Ayaṃ vuccati sotāpanno,
就稱為入流者。

Svāyaṃ āyasmā evaṃnāmo evaṃgotto’ti.
這位尊者,不論名叫某某、出身某某種姓,都稱為入流者。」

Re: 不壞淨相關經文

發表於 : 2026-08-02, 10:28
Jotika
SN 55.4《第一舍利弗經》 (Paṭhamasāriputtasuttaṃ)

Ekaṃ samayaṃ āyasmā ca sāriputto āyasmā ca ānando sāvatthiyaṃ viharanti jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.
有一次,尊者舍利弗與尊者阿難住在舍衛城祇樹給孤獨園。

Atha kho āyasmā ānando sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito …
那時,尊者阿難於傍晚時分,從禪修獨處中起身……

Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca–
坐在一旁後,尊者阿難對尊者舍利弗說:

“Katinaṃ nu kho, āvuso sāriputta, dhammānaṃ samannāgamanahetu,
「舍利弗學友!由於具足多少種法,

Evamayaṃ pajā bhagavatā byākatā sotāpannā,
眾生才會被世尊記說為入流者,

Avinipātadhammā,
具有不墮惡趣之法,

Niyatā sambodhiparāyaṇā”ti?
決定趣向正等正覺呢?」

“Catunnaṃ kho, āvuso, dhammānaṃ samannāgamanahetu,
「學友!正是由於具足四種法,

Evamayaṃ pajā bhagavatā byākatā sotāpannā,
眾生才會被世尊記說為入流者,

Avinipātadhammā,
具有不墮惡趣之法,

Niyatā sambodhiparāyaṇā.”
決定趣向正等正覺。」

“Katamesaṃ catunnaṃ?
「是哪四種呢?

Idhāvuso, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti–
學友!這裡,聖弟子具足對佛的不壞淨:

Itipi so bhagavā…
『彼世尊確實是……

…Satthā devamanussānaṃ,
天、人之師,

Buddho bhagavāti.
佛陀、世尊。』

Dhamme …pe…
又具足對法的不壞淨……(中略)

Saṅghe …pe…
又具足對僧的不壞淨……(中略)

Ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti,
並且具足聖者所喜愛的戒,

Akhaṇḍehi …pe…
這些戒是無缺損的……(中略)

Samādhisaṃvattanikehi.
能導向定的。』

Imesaṃ kho, āvuso, catunnaṃ dhammānaṃ samannāgamanahetu,
學友!正是由於具足這四種法,

Evamayaṃ pajā bhagavatā byākatā sotāpannā,
眾生才會被世尊記說為入流者,

Avinipātadhammā,
具有不墮惡趣之法,

Niyatā sambodhiparāyaṇā”ti.
決定趣向正等正覺。」

Re: 不壞淨相關經文

發表於 : 2026-08-02, 10:59
Jotika
SN 55.1《轉輪王經》(Cakkavattirājasuttaṃ)

Sāvatthinidānaṃ.
如是我聞:一時,佛住舍衛國祇樹給孤獨園。

Tatra kho bhagavā …pe… etadavoca–
爾時,世尊告諸比丘:

Kiñcāpi, bhikkhave, rājā cakkavattī catunnaṃ dīpānaṃ issariyādhipaccaṃ rajjaṃ kāretvā,
「比丘們!即使轉輪王統治四天下,享有自在王權,

Kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati,
身壞命終,生於善趣、天上,

Devānaṃ tāvatiṃsānaṃ sahabyataṃ,
與三十三天共住,

So tattha nandane vane accharāsaṅghaparivuto,
在彼歡喜園中,為眾天女所圍繞,

Dibbehi ca pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāreti,
享受五種天上的欲樂,

So catūhi dhammehi asamannāgato,
若不具足四法,

Atha kho so aparimuttova nirayā,
仍未解脫地獄,

Aparimutto tiracchānayoniyā,
未解脫畜生趣,

Aparimutto pettivisayā,
未解脫餓鬼趣,

Aparimutto apāyaduggativinipātā.
未解脫惡趣、苦處、墮處。

Kiñcāpi, bhikkhave, ariyasāvako piṇḍiyālopena yāpeti,
比丘們!即使聖弟子依乞食所得之團食維生,

Nantakāni ca dhāreti,
身穿糞掃衣,

So catūhi dhammehi samannāgato,
若具足四法,

Atha kho so parimutto nirayā,
便得解脫地獄,

Parimutto tiracchānayoniyā,
得解脫畜生趣,

Parimutto pettivisayā,
得解脫餓鬼趣,

Parimutto apāyaduggativinipātā.”
得解脫惡趣、苦處、墮處。」

Katamehi catūhi?
「是哪四法呢?

Idha bhikkhave, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti–
比丘們!這裡,聖弟子於佛具足不壞淨:

Itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavāti.
『彼世尊,如來、應、等正覺、明行足、善逝、世間解、無上士、調御丈夫、天人師、佛、世尊。』

Dhamme aveccappasādena samannāgato hoti–
於法具足不壞淨:

Svākkhāto bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṃ veditabbo viññūhīti.
『世尊善說法,現見、無時、來見、引導,智者各自內證。』

Saṅghe aveccappasādena samannāgato hoti–
於僧具足不壞淨:
Suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho,
『世尊聲聞僧善向,
Ujuppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho,
世尊聲聞僧正向,
Ñāyappaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho,
世尊聲聞僧直向,
Sāmīcippaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho,
世尊聲聞僧等向;
Yadidaṃ cattāri purisayugāni aṭṭha purisapuggalā,
所謂四雙八輩,

Esa bhagavato sāvakasaṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassāti.
是世尊聲聞僧,應供、應請、應施、應恭敬,是世間無上福田。』

Ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti
聖戒成就:
Akhaṇḍehi,
無缺,
Acchiddehi,
無裂,
Asabalehi,
無斑,
Akammāsehi,
無雜,
Bhujissehi,
得自在,
Viññuppasatthehi,
為智者所讚歎,
Aparāmaṭṭhehi,
不執取,
Samādhisaṃvattanikehi.
能導向於定。

Imehi catūhi dhammehi samannāgato hoti.
這就是具足此四法。
Yo ca, bhikkhave, catunnaṃ dīpānaṃ paṭilābho,
比丘們!若得四天下,
Yo catunnaṃ dhammānaṃ paṭilābho,
若得此四法,
Catunnaṃ dīpānaṃ paṭilābho,
得四天下之福,
Catunnaṃ dhammānaṃ paṭilābhassa,
比起得此四法,
Kalaṃ nāgghati soḷasiṃ.”
尚不及其十六分之一。